Kas ir ģimenes skolas

Ģimenes skolas – termins, kas nesen parādījies Latvijā. Kas tās tādas ir un ko tas nozīmē?

Tās ir ģimenes, kas ir izvēlējušās savus bērnus izglītot mājās, izpaliekot skolas vai bērnudārza ikdienas apmeklējumam. Latvijā šai gadsimtā kaut kas jauns, bet pasaulē, jo īpaši kristiešu vidū, visnotaļ izplatīts. Arī nesen latviski izdotajā Hānu ģimenes liecībā „Pārnākšana Romā” minēts, ka viņi savus bērnus mācīja mājās.

Par vecāku primāro uzdevumu izglītošanā var lasīt Svētajos Rakstos:

Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.„ 5Moz.11:18-19

Arī Katoļu Baznīca skaidri runā par diviem laulības uzdevumiemdzīvības tālāknodošana un bērnu izglītošana, kā arī min to, ka vecāki ir galvenie savu bērnu audzinātāji (KBK 1652, 1653).

Tātad vienalga vai izvēlamies bērnu sūtīt skolā vai arī izglītot mājās, mēs kā vecāki (un ne skolotāji vai skolas direktors) esam atbildīgi Dieva priekšā par savu bērnu izglītošanu un ticības tālāk nodošanu. Arī izšķiroties bērnu sūtīt skolā, mums kopā jāpārskata mājas darbi, jāizrunā, kas apgūts, kas tāpat aizņem vismaz pāris stundu dienā un bieži vien ir ne pārāk patīkamu emociju pavadīts.

Izrādās, ka mācoties tikai ģimenē, tas nemaz neaizņem daudz vairāk laika. Mācīšanās ir efektīvāka un prasa mazāk laika nekā skolā esot, jo izpaliek disciplīnas nodibināšana un mājas darbu atprasīšana. Bērni iemācās koncentrēt uzmanību un paralēli spēj padziļinātāk mācīties to, kas viņus patiesi ieinteresē, jo neatskan zvans, ka nu atkal jādodas uz nākošo stundu. Kopumā mācības tiek pabeigtas ātrāk un vairāk laika var veltīt arī dažādām ārpusskolas aktivitātēm un pulciņiem.

Mācoties ģimenē, tiek atbalstīta bērna dabiskā zinātkāre, kas katrā ir no Dieva ielikta. Pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk ir ļoti radoši, ļoti zinātkāri, bet, kur tas viss paliek vēlāk, skolas gaitas uzsākot? Viena unificētā, standartizētā pieeja bērnu izglītošanai, liekot visiem visu apgūt vienā laikā, liekot izlasīt kādu vielu un pēc tam kontroldarbā atprasot, radot iespaidu, ka mācību grāmatu izlasot, skolēns zina visu par šo tēmu, bērnu dabisko izzināšanas vēlmi diezgan ātri nogalina.

Individuāli, mājās mācoties, ir vislielākā iespēja mācību priekšmetus padarīt aizraujošus, lasot grāmatas, kas ieinteresē pētīt vēl dziļāk, veicot eksperimentus, pētot dabu, skatoties filmas, ejot uz muzejiem utt. Radot bērnam atklājēja prieku, veicot zinātniskus pētījumus, pētot to, kas bērnu konkrētā brīdī ir ieinteresējis – zināšanas nāk klāt pašas no sevis.

Ģimenē katrs bērns var attīstīties savā tempā, kaut ko apgūt ātrāk, kaut ko varbūt vēlāk nekā „vidēji skolā”, apgūt padziļināti to, kas īpaši interesē, attīstīt savus talantus, piestrādāt pie „vājajām” pusēm. Mācoties ģimenē, bērni iemācās daudz patstāvīgāk mācīties, meklēt informāciju, pētīt, izdarīt secinājumus

Katrs bērns var augt, pilnveidoties, izglītoties mīlestības pilnā ģimenes atmosfērā. Izpaliek konkurence, salīdzināšana. Svarīga ir tikai paša bērna pilnveidošanās un attīstība. Mācoties ģimenes skolā, būtībā arī atzīmes nemaz nav nepieciešamas. Ja tās tiek izmantotas, tad tikai ārpus ģimenes vajadzībām, lai skola pārliecinātos, ka bērns atbilst arī „standarta” izglītības prasībām.

Kā pierāda citu valstu pieredze, ģimenes skolu bērni uzrāda vidēji augstāku zināšanu līmeni arī standartizētos testos nekā pārējie bērni. To pierāda arī mūsu Latvijas ģimeņu skolu pieredze.

Ģimenes vidē tiek apgūtas arī visas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Tas notiek dabiski, kopā veicot daudzus ikdienas darbiņus. Esot kopā, visa dzīve jau būtībā ir mācīšanās. Piemēram, ēdiena gatavošana pēc receptes ietver gan lasīšanu, gan matemātiku, gan fiziku, gan ķīmiju varbūt. Un ekonomiku arī vēl, jo pašam jāsastāda pirkumu saraksts un jāiepērkas, ievērojot arī budžeta ierobežojumus.

Bet pats svarīgākais – mācoties ģimenē, vecāki var nodot tās kristīgās vērtības, kas viņiem pašiem ir svarīgas un ko viņi vēlas redzēt savos bērnos. Kopā lūgt, kopā lasīt Svētos Rakstus, visus priekšmetus aplūkot caur kristīgo prizmu.

Un lielākais ieguvums visiem – būt kopā ģimenē, augot mīlestībā un vienotībā, kā arī iespēja arī vecākiem arvien ko jaunu iemācīties un uzzināt. Tas ir tik interesanti!

Parasti parādās jautājums – vai ģimeņu skolu bērni redz vēl kādu citu bez saviem vecākiem? Jāsaka, ka viņiem ir pat lielākas iespējas ārpusskolas aktivitātēm, pateicoties īsākai skolas dienai. Gandrīz katrs no viņiem ir iesaistījies vairākās aktivitātēs, tai skaitā arī Baznīcā. Šie bērni bieži ir sociāli aktīvāki, jo ir mīlošu vecāku atbalstīti. Tāpat mūsu ģimenes regulāri tiekas kopējos ģimeņu skolu pasākumos – muzeju dienās, dabas pārgājienos, koncertos utt. Izpaliek skolas ikdienas bieži vien traumatiskā „socializācija” ar vienaudžiem (ar nenobriedušu un pilnīgi atšķirīgu vērtību sistēmu, bieži ar daudz ievainojumiem). Ļoti būtisks ieguvums – lai arī kādos pulciņos, draudzībās, aktivitātēs ģimeņu skolu bērni ir iesaistījušies, viņi vienmēr saprot, ka ģimene – tās ir pamata attiecības. Vai tas nav patiesi katoliski?