Viena no sešām caurviju prasmēm ir sadarbības prasme. Kā mājmācības bērni attīsta prasmi sadarboties dažādās grupās, atbalstīt un virzīt konstruktīvu grupas sadarbību, kā bērni iesaista un izmanto grupas dalībnieku daudzveidīgās zināšanas, prasmes un pieredzi, lai nonāktu pie labākā iespējamā rezultāta, orientējoties uz kopējo labumu un grupai nozīmīgiem mērķiem?
Lai noskaidrotu, kā mājmācības ģimenēs tiek apgūta un attīstīta sadarbības prasme starp bērniem, tika aptaujāti mājmācības ģimeņu vecāki.
Mājmācības ģimenes atzīst, ka bērniem sadarbības prasmes tiek attīstītas ikdienā ik uz soļa un tas notiek pat veiksmīgāk, nekā izglītības iestādē, kur nereti bērna iniciatīva ir noniecināta pašos pamatos. Mājmācības bērniem nav tik sāpīgas noraidījuma pieredzes kā bērnudārzā un skolā gājušajiem. Ģimenē parasti bērni viens otru neizsmej, vai arī, ja tas notiek, tas nav tik traumatiski kā skolas vidē starp svešajiem. Turklāt, vienmēr ir blakus atbalstoši pieaugušie, kuri palīdz risināt problēmsituācijas, pieejot katrai situācijai un bērniem individuāli.
Kas attīsta sadarbības prasmes izglītojoties ģimenē:
- Ikdienas ritma plānošana un organizēšana, izrunājot dienā/nedēļā darāmos darbus;
- Dienas darbu sadalīšana, piemēram, mācību laiks, mājas uzkopšanas laiks, mājdzīvnieku aprūpe/barošana, galda klāšana, kur parādās kopīga atbildība par sasniedzamo rezultātu;
- Vecākie bērni māca mazākajiem, piemēram, matemātiku vai latviešu valodu, vai palīdz uztaisīt kaut ko rokdarbos (zīmēšanā, papīra locīšanā, veidošanā);
- Spēlējot galda, komandu un citas spēles, brīvās lomu spēles - spēlēšana mājās, dakteros, kafejnīcās;
- Pasaku un stāstu lasīšana, piemēram, ” Sūnu ciema zēni”, “Trīs sivēntiņi”, “Vilks un septiņi kazlēni” u.c.;
- Problēmsituāciju risināšana ģimenē gan ar vecāku, gan bez vecāku iesaistīšanās;
- Dažādu grupas darbu- projektu veidošana gan viendabīgās, gan neviendabīgās grupās, piemēram, bērnu štābiņa celšana, pārgājieni un ugunskura iekurināšana, dziesmas kopīga radīšana (viens raksta vārdus, otrs komponē);
- Jebkura konstruktīva aktivitāte ģimenē vai ārpus tās (ekskursijas, pulciņi, pārgājieni)- pasākumi un darbi ar kopīgu mērķi;
- Darbošanās virtuvē- sviestmaižu gatavošana, kakao gatavošana un tamlīdzīgi, kad lielākais vai zinošākais iemāca otram pagatavot kaut ko gardu, meistarklašu rīkošana;
- Ziemā - cietokšņu veidošana, cīniņš ar kaimiņu bērniem; vasarā - futbols, volejbols un citas komandu spēles.
Bērni, mācoties mājās kopā ar citiem bērniem un ģimenes locekļiem, ik uz soļa sastopas ar sadarbības prasmju veicināšanu, jo izglītības ģimenē modelis jau ir vērsts uz sadarbību starp ģimenes locekļiem, tātad arī uz kopīgu mērķi. Jebkurā saskarsmē un rotaļā bērni mācās sadarboties, neizbēgami ir strīdi un kašķi, kas iemāca gan hierarhiju, gan robežas, kuras ir jāievēro katrā konkrētajā situācijā un/vai spēlē. Vecāki vienmēr ir blakus un ārkārtas vai nepieciešamības gadījumā nāk ar savu konstruktīvo skaidrojumu. Bērniem pašiem ir jāļauj komunicēt savā starpā, lai viņi paši dabiski sajūt robežas- kur jāpiekāpjas, kur jānotur līdera pozīcija.
Jaunajā izglītības programmā ir iekļauta teātra māksla. Šis mācību priekšmets ir viens no sadarbības caurviju prasmju attīstītājiem, tāpēc ir radušies priekšlikumi no mājmācības ģimenēm apvienoties un radīt ko jaunu. Mājmācības bērniem un vecākiem varētu izveidot runas (retorikas) un teātra mākslas studiju, kur katram būtu iespēja pilnveidot savas runas spējas, uzstāšanās, sarunu vadīšanas, teātra un diplomātijas mākslā. Mājmācības ģimeņu centrā var izveidot dzejas dienas un teātra iestudējumus ar auditoriju, ko iespējams nofilmēt un uztaisīt kā bērnu filmu, kur būs iespējams bērniem gan iestudēt, gan filmēt un montēt, tādējādi attīstot sadarbības prasmes.
